Logopēds ir speciālists, kurš strādā ar bērniem un pieaugušajiem, uzstādot runā iztrūkstošas skaņas, iemācot nepareizi izrunātas skaņas izrunāt pareizi, apmācot vecākus, kā bērnam bagātināt valodu.

Bērnu runas attīstības kavēšanās problēmas
Mūsdienās skumja statistika pierāda, ka vairumam  bērnu ir dažāda veida runas attīstības problēmas. Bērna attīstība ir individuāla un tādēļ ir pašsaprotami, ka kādam iet nepavisam tā kā vecākiem gribētos. Trīsgadīgs bērns atsakās izrunāt vārdus- runā izmanto tikai žestus, ir niķīgs, kad viņu nesaprot. Sākot iet pirmā klasē skolēns nav paspējis iemācīties pareizi izrunāt skaņas vai vispār nav spējīgs izteikt savas domas, atbildēt uz jautājumiem kaut vai ar vienkāršiem teikumiem, nespēj sarunāties ar vienaudžiem. Bet mēdz būt arī tā, ka bērnam ir burvīgi runas dotumi un skaņu izruna ir perfekta, bet skolā viņam ir grūtības gan lasīt gan rakstīt.

Runa- ir augstākā saziņas funkcija, kas veidojas bērna psiho fizioloģiskā attīstības procesa rezultātā.  Runas neesamība var negatīvi ietekmēt gan psihisko gan arī bērna intelektuālo attīstību. Pārlieka runas stimulēšana savukārt var izsaukt bērna psihikas traucējumus. Bērna runa ietver sevī pirmsvalodas runas un patstāvīgās runas attīstības posmus: kliedzienus, guģināšanu, lalināšanu, vārdus un teikumus. Visi šie posmi bērna runas attīstības posmā ir nepieciešami un tiem ir jāatbilst vecuma runas attīstības normām.  Zinot vecuma runas attīstības normas vecāki varēs būt mierīgi un tas palīdzēs lieki neuztraukties vai arī palīdzēs laicīgi noteikt problēmas bērna runas attīstībā. Vecāki, kas zina bērna runas attīstības normas, attiecas pret savu bērnu uzmanīgi un pastāvīgi seko sava bērna normālai attīstībai. Viņi konsultējas pie speciālistiem un apmeklē nepieciešamās nodarbības. Tomēr daži vecāki, neredz vai arī nevēlas redzēt uztraukuma iemeslus, gaida, kad viņu bērns piepeši patstāvīgi “noķers” vienaudžus. Un šajā sakarā dziļi maldās! Bieži vien runas attīstības kavēšanās negatīvi ietekmē kopējo bērna attīstību, neļaujot bērnam rotaļāties un komunicēt ar vienaudžiem. Un tā rezultātā bērnam mazinās iespējas izzināt apkārtējo pasauli un tas savukārt kavē psiho- emocionālo bērna stāvokli. Visdažādākā vecuma bērniem bieži tiek novēroti dažādi runas attīstības traucējumi. Visizplatītākie runas attīstības traucējumi, kas var rasties it kā šķietami veselam bērnam  tā ir: dislālija- skaņu izrunas traucējums, dizartrija- izteikšanās traucējums, alālija- runas attīstības traucējums, artikulācijas aparāta nepareiza uzbūve, runas tempa traucējumi, afāzija, disleksija, disgrāfija, problēmas ar dzirdi, pedagagoģiskā ielaistība un uzmanības trūkums.
Uzmanības trūkums kā arī tās pārmērīgums vienādi var novest pie tā, ka bērns nerunās vai arī runās gramatiski nepareizi. Ja runājam par uzmanības deficītu lieta ir tāda, ka ar bērnu pārāk maz tiek runāts, ar viņu nekontaktējas vai arī tas ir nepietiekamā daudzumā, lai viņš spētu pilnvērtīgi attīstīties. Iznāk, tā ka bērns praktiski nedzird runu, kas vērsta uz viņu. Bet, kad pienāk laiks iet bērnudārzā vai uz skolu, noskaidrojas, ka viņš neprot kontaktēties. Bērns vienkārši nezin, kā to darīt, “rij” vārdus, neprot skaidri izteikt savas domas, saliekot tās teikumā. Tai pat laikā, kad bērnam ir bijusi pārlieku uzmanība, tāpat visas problēmas ar runu pastāv, bet šoreiz tam ir cits iemesls. Bērnam tiek dota iespēja kontaktēties neverbāli. Viņa vēlēšanās vai kaprīzes tūlīt pat tiks no pieaugušo puses izpildītas. Runas neesamība var būt arī tad, ja bērnam ir traucēta vai vispār nav dzirdes. Tādēļ ļoti svarīgi ir konstatēt visus iespējamos runas attīstības kavēšanās iemeslus. Ja laicīgi bērnam tiek sniegta palīdzība, izmantojot visus iespējamos runas aktivizācijas un attīstības līdzekļus, tad šīs nopietnās problēmas var atrisināt un novērst.
Esat uzmanīgi pret saviem bērniem, kopīgiem spēkiem sekojiet viņa attīstībai un ievērojot kaut mazāko attīstības aizkavēšanos vērsieties pie speciālistiem. Atcerieties: jūsu runa- ir paraugs bērnam, jo runas formēšanās sākotnēji norisinās sarunājoties ar pieaugušajiem.