Diagnosticēšana

Vesela bērna muskulatūra ir spēcīga, elastīga un lokana, kas ir vērojams kustīgumā un pārslēgšanās ātrumā, kad artikulācijas pozīcijas tiek pieņemtas precīzi.

Bērna runas traucējuma līmenis nav atkarīgs no anatomiskā bojājuma laukuma, bet gan no runas funkcijas orgāna bojājuma svarīguma. Pat nelieli mēles galiņa traucējumi kā likums izsauc izrunas kropļojumus un tai pat laikā acīmredzami žokļa traucējumi un zobu nepareizs stāvoklis ne vienmēr ietekmē skaņu izrunu.

Lai iegūtu precīzu saprašanu par artikulācijas aparāta īpašībām un anatomiskiem defektiem ir nepieciešams veikt pilnīgu izmeklēšanu, kas ļaus saprast cik nopietns ir runas traucējums.

Smagos gadījumos, kad ir stipri īsa mēle, masīva zemmēles saitīte vai nepareizs sakodiens ir nepieciešama citu speciālistu palīdzība- ķirurgu, stomatologu, ortodentu.

Svarīgi ir pievērst uzmanību, kā bērns veic mīmiskos un artikulācijas vingrinājumus pie spoguļa.

Daudzi bērni runājot neatver muti pietiekami plaši, izdod skaņas, it kā caur zobiem. Svarīgi ir noskaidrot kāpēc ir tāda izruna- vai tas ir tikai paradums, vienkārša kautrība vai košļāšanas muskuļu traucējums, vai arī tam ir kāds cits iemesls.

Logopēds šāda veida izmeklējumus var veikt nekļūdīgu un precīzi, bet mājas apstākļos arī ir iespējams pārbaudīt bērna artikulācijas aparāta stāvokli un lai to izdarītu būs tikai jāveic zemāk uzrādītie uzdevumi:

Lai pārbaudītu košļāšanas muskuļus bērnam liek veikt uzdevumus:

1.uzdevums.
Plaši atvērt muti un tā noturēt skaitot līdz 30.
(Jāpievērš uzmanība kādā stāvoklī ir apakšējais žoklis. Tam ir jābūt nekustīgam. Ja muskuļi ir vāji, žokļi sāks pamazām aizvērties un mute arī vērsies ciet. Bērns sūdzēsies, ka ir noguris un to, ka viņam sāp žokļi.)
2.uzdevums.
Nolaist apakšējo žokli, ievilkt uz iekšu un pēc tam lēnām celt uz augšu. Kustību atkārtojot 5x.
3.uzdevums.
Izbīdīt apakšējo žokli uz āru un to tādā stāvoklī noturēt skaitot no 1-5.
4.uzdevums.
Ievilkt apakšējo žokli uz iekšu un to tādā stāvoklī noturēt skaitot no 1-5.
5.uzdevums.
Apakšējo žokli bīdīt uz sāniem, uz vienu un otru pusi, pēc tam izbīdīt žokli- pa labi, noturēt to tādā stāvoklī skaitot no 1-5, pēc tam pa kreisi un nofiksējot skaitīt no 1-5.
Parasti bērni šos vienkāršos uzdevumus veic un tie viņam problēmas nesagādā.
Bet, ja gadījumā bērnam rodas grūtības izpildīt šos uzdevumus pamēģiniet :
·         Piedāvāt nokost ļoti lielu ābola gabalu, pievēršot uzmanību, cik platu muti bērns spēj atvērt.
·         Palīdziet bērnam pildīt uzdevumus ar roku.

 

Lai pārbaudītu mīmiskos muskuļus bērnam liek veikt uzdevumus:
 
Šāda bērna sejas izpēte ir nepieciešama, ja bērna seja ir amīmiska (it kā maska būtu uz sejas) vai ja sejas muskuļi ir sagriezti (kas sastopams bērniem ar BCT, dizartriju).
Pēc šo uzdevumu veikšanas varēs noskaidrot cik laba ir bērna muskuļu darbība ap muti. Šie muskuļi palīdz artikulācijas skaņu veidošanā un nodrošina runas izteiksmīgumu.
 
1.uzdevums.
Saviebt seju un izstiept lūpas uz priekšu. Noturēt šādā stāvoklī skaitot no 1-3.
2.uzdevums.
Izstiept sejas muskulatūru, it kā plati smaidot un atvērt muti. Noturēt šādā stāvoklī skaitot no 1-5.
(Šī uzdevuma veikšanā darbojās bērna mutes, lūpu, vaigu, pieres un zoda muskuļi).
3.uzdevums.
Pacelt un nolaist uzacis- 5x.
4.uzdevums.
Plati atvērt acis- un skaitīt 1-3, pēc tam tās cieši aizvērt (aizžmiegt)-nofiksējot skaitīt no 1-3.
5.uzdevums.
Pēc kārtas aizvērt un atvērt acis- kreiso, labo, abas uzreiz- 5x.
6.uzdevums.
Pēc kārtas pacelt lūpu kaktiņus. Paceļot labo- kreisai sejas pusei (pēc iespējas) jāpaliek nekustīgai un otrādi- 5x.
7.uzdevums.
Pie sakļautiem žokļiem- pacelt augšējo lūpu, atkailinot augšējos zobus. (Šādā stāvolī deguna un lūpu rievām ir jābūt ļoti izteiktām.) Tā noturēt skaitot no 1-5.
8.uzdevums.
Vienlaicīgi pacelt abus lūpu kaktiņus. Tā noturēt skaitot no 1-5.
9.uzdevums.
Pēc kārta piepacelt labo un kreiso vaigu- 5x.
(ja uzdevums neizdodas, drīkst palīdzēt- pieturot vienu vaigu, noturot to nekustīgā stāvoklī, bet otru pavilkt uz augšu.)
Pievērsiet uzmanību bērna muskuļu stāvoklim zem jūsu rokas- vai tie ir saspringti vai savītuši, pasīvi.

 


Lai pārbaudītu mēles muskuļus bērnam liek veikt uzdevumus:
 
Logopēda praksē ir sastopami dažādi mēles traucējumi. Mēle mēdz būt “nemierīga”, saspringta, guļoša ar kūkumu, pastāvīgi ievilkta mutes dziļumā, kas liecina par mēles paaugstinātu tonusu. Skaņu izruna ir neprecīza, ar izplūdušu raksturu. Piepacelta mēle pie cietajām augslējām- kas noved pie nevajadzīgas līdzskaņu mīkstināšanas.
Ja ir traucēts mēles muskuļu tonuss- labā vai kreisā mēles pusē, tas var novest pie mēles novirzīšanās uz vienu vai otru pusi- šāda traucējuma sekas  noved pie tā, ka mēles sānu mala laiž garām gaisa strūklu un rodas (šļupstoša) pieskaņa.
Kad muskuļu tonuss ir samazināts, mēle ir plāna, plakana - bērns izjūt grūtības izrunas laikā un artikulācijas pozas noturēšanā, ilgi nesajūt mēles stāvokli mutē, tiek vērota siekalošanās.
Artikulācijas traucējumi var būt izsaukti muskuļu tonusa rezultātā. Šajā gadījumā ir raksturīgi būs nepastāvīgi skaņu kropļojumi, skaņu izlaidumi vai aizvietošana.
Mēdz būt, ka bērns pareizi izrunā atsevišķas skaņas, bet runā tās nelieto, jo viens mēles stāvoklis nespēj nomainīt citu mēles muskulatūras stāvokli. Ātri rodas  nogurums un tas noved pie skaņu izrunas precizitātes zuduma.
Mēle ir ļoti svarīgs orgāns diagnostikas veikšanai. Tā logopēdam sniedz ne tikai nepieciešamo informāciju darbam, bet sniedz arī svarīgas ziņas par citiem cilvēka orgānu bojājumiem.
Mēli var sadalīt piecās daļās:
1.aizmugurējā (sakne);
2.vidējā;
3.priekšējā (galiņš);
4.sānu malas;
5.zemmēles daļa.
 
Mēles galiņš – parāda plaušu un sirds stāvokli.
Mēles vidējā daļa- liesas un kuņģa stāvokli.
Mēles aizmugurējā daļa (sakne)- nieres.
Sānu daļas- žultspūšļa stāvokli.
Zemmēle- imūno sistēmu, vairogdziedzeri, nierītes, olnīcas…
 
Mēles forma un krāsa var norādīt uz tām vai citām saslimšanām.
 
Uzpampusi mēle, kas izskatās samērā paliela ar zobu nospiedumiem pa malām signalizē par nieru un liesas funkciju traucējumiem.
 
Plāna un bāla mēle liecina par asinsrites traucējumiem. Pēc aplikuma, kas atrodas uz mēles var spriest par pārtikas aizkavēšanos kuņģī un sliktu tievās zarnas darbību.
 
Pēc mēles mitruma varam secināt par šķidruma daudzumu organismā- ja mēle ir mitra un spīdīga, tad organismā viss ir normas robežās.
 
Mēles izpēte tiek veikta pakāpeniski. Ļoti svarīgi ir ievērot bērna centienus un viņu uzslavēt. Ja viņš pārdzīvo par neveiksmēm, kas rodas veicot uzdevumus, palieliet viņu par pūlēm. Nekādā gadījumā nevērtējiet negatīvi.
 
1.uzdevums.
Atvērt muti, izbāzt platu mēli, tā lai tā nesaspringtu, ar mēles sānu malām skaroties pie mutes malām. Mēlei jāguļ mierīgi uz apakšējās lūpas. Noturēt skaitot no 1-5.
Ja bērns netiek galā ar uzdevumu, izmantojiet sekojošas rekomendācijas:
·         Paši parādiet priekšā, uzdevumu veiciet pie spoguļa, lai bērns sevi var redzēt, ar redzes kontaktu koriģējiet kļūdas.
·         Ar ļenganu mēli izteikt- PĻA-PĻA-PĻA vai papērt mēli ar lūpām, mēģinot to paplašināt un pēc tam to viegli sakost ar zobiem. Šie paņēmieni palīdzēs mēlei atslābināties un paplašināties.
Lai pārbaudītu lūpu muskuļus bērnam liek veikt uzdevumus:
 
Ne mazāk svarīga loma skaņu izrunā ir lūpu kustīgumam. Ja lūpu muskulatūra ir traucēta- artikulācija ir neprecīza, jo lūpu kustības maina mutes pavērumu un formu, kas būtiski atstāj iespaidu uz mutes dobuma rezonansi. Lielā mērā cieš skaņas [O,U] un līdzskaņi [P,B,M].
 
1.uzdevums.
Atvērt muti, izbīdīt lūpas tā, lai būtu redzami augšējie un apakšējie zobi. Noturēt šādā stāvoklī skaitot no 1-5.
2.uzdevums.
Cieši sakļaut lūpās plastmasas vai koka trubiņu. Jāmēģina to bērnam atņemt, bet bērns mēģina to noturēt cik iespējams ilgi.
3.uzdevums.
Ievilkt mutē pēc iespējas vairāk gaisa un ar sakļautām lūpām pamazām pārvietot gaisu no labās uz kreiso pusi, pēc tam uz abām pusēm vienlaicīgi.
Ja bērnam nepietiek gaisa, viņš var atkārtoti ieelpot. Ja uzdevums neizdodas, palīdziet bērnam, pieturot ar rokām lūpas un vienu mutes stūri.
4.uzdevums.
Sakļaut žokli, saspiest lūpas. Izpildīt ar lūpām kustības uz augšu , uz leju, pa labi, pa kreisi-5x.
5.uzdevums.
Sakļaut žokli, saspiest lūpas, pēc tam tās izstiept smaidā tik plaši, lai strauji parādītos lūp- deguna rievas. Noturēt skaitot no 1-5.
Lūpas cieši sakļautas, zobus neredz.
6.uzdevums.
Sakļaut žokli, ar apakšējo lūpu izpildīt kustību pa labi un pa kreisi-5x.(Augšējā lūpa nekustīga.)
Pēc tam apakšējo lūpu sakost ar zobiem, bet augšējo kustināt pa labi un pa kreisi-5x.
7.uzdevums.
Sakļaut žokli, ievilkt gaisu un to noturēt zem apakšējās lūpas- skaitīt no 1-5. Tāpat arī apakšējai lūpai.
8.uzdevums.
Sakļaut žokli, sakļautas lūpas izstiept uz priekšu kā snuķīti. Noturēt skaitot no 1-5.
9.uzdevums.
Sakļaut stipri žokli, lūpas izplest smaidā, tad izstiept kā snuķīti-5x.
10.uzdevums.
Sakļaut žokli, izstiept sakļautas lūpas smaidā, stipri piekļaut lūpas pie smaganām parādot augšējos un apakšējos zobus, skaitīt no 1-5.
11.uzdevums.
Plati atvērt muti, lūpas ievilkt mutes iekšpusē, stipri piespiežot tās pie zobiem- turēt, skaitot no 1-5.

Lai pārbaudītu vaigu muskuļus bērnam liek veikt uzdevumus:
 
Vaigu muskuļi ir tieši saistīti ar mutes muskuļiem, lūpām. Ja muskuļi darbojas zīšanas laikā, tas mazina siekalošanos no mutes dobuma, novadot tās uz rīkli.
 
1.uzdevums.
Piepūst abus vaigus vienlaikus noturot gaisu, skaitot no 1-10. 2.uzdevums.
Caur mutes stūri iepūst gaisu ar šļirci, Noturēt to skaitot no 1-10.
Vaigi piepūšas, kļūst stingri, viegli piespiežot, tie saglabā iespēju gaisu noturēt.
3.uzdevums.
Piepūst vaigus, pārvietot to no viena vaiga uz otru- 5x.
4.uzdevums.
Ievilkt vaigus uz iekšu starp zobiem- skaitīt no 1-5.
5.uzdevums.
Atbrīvot vaigu muskuļus, pēc tam sasprindzināt.
Glaudīt vaigu muskuļus, knibināt tos ar pirkstiem, bet darīt to nespiežot stipri un vērot muskuļu reakciju.
 
Pārbaude palīdzēs ieraudzīt paaugstinātu muskuļu sasprindzinājumu, dažkārt tas var būt tik spēcīgs, ka bērns žēlosies par sāpēm pat pie vieglas paknibināšanas. Muskuļi var būt arī ļengani (atgādināt lupatiņas)- šādā stāvoklī tie nevar aktīvi darboties skaņu izrunas procesā, kā arī siekalu izdalīšanās procesā, kad ir nepieciešams noturēt siekalas rīklē.

Lai pārbaudītu mīksto aukslēju muskuļus bērnam liek veikt uzdevumus:
 
Runas tīrība ir atkarīga no mīksto aukslēju muskulatūras darbības. Ja bērnam ir mīksto aukslēju muskulatūras defekti (mazkustība, šuves, griezumi, paralīze u.c.) izmainās normālas mutes un deguna proporcijas, tiek traucēts balss tembrs (balss kļūst kā izruna caur degunu). Mīkstajām aukslējām ir funkcionāls sakars ar balseni un elpošanas muskuļiem. Izmaiņas mīkstajās aukslējās ietekmē balss saišu darbību, izsauc sagurumu elpošanas muskuļu darbībā, kas ir arī vērojams balss veidošanā.

1.uzdevums.
Atvērt muti- pēc iespējas ilgāk stiept skaņu [Ā], pēc tam [O].
Vajadzētu ievērot skaņu kārtību, jo izrunājot skaņu [O] parādās īpaši spēcīgs aukslēju pacēlums.
2.uzdevums.
Atvērt muti, raustīti izrunāt- [A]-[O]-[A]-[O]
Jāseko kā pieceļas aukslējas.
3.uzdevums.
Atvērt muti, izbāzt mēli, ar pirkstiem, kas aptīti ar salveti, turēt mēles galiņu [KO]-vairākas reizes.
4.uzdevums.
Plati atvērt muti, ar špāteni paspiest uz mīksto aukslēju ūku.
Jāpavēro, kā darbojas šo orgānu muskulatūra.
5.uzdevums.
Uzmanīgi un lēni pūst sveci.
Pie deguma turot vates piciņu jāvēro vai gaiss nenoplūst caur degunu.
6.uzdevums.
Aizvērt muti, pa mutes sānu ar šļirci ielaist gaisu, līdz vaigi piepūšas, tā jānotur pēc iespējas ilgāk.
Jāvēro vai gaiss nenoplūst caur degunu, pieliekot pie deguna vates piciņu vai plānu papīru.
7.uzdevums.
Plati atverot muti, izbāzt mēli, ieelpot caur muti, izelpot caur degunu, izrunāt skaņu [N].
Ja uzdevums nepadodas paceliet mīkstās aukslējas ar špāteli. Svarīgi ir nofiksēt šo stāvokli skaitot no 1-3.